Nianses darba likuma grozījumos maina vidi

• Latvia

• Employment law

27-01-2015

Intervija ar Māri Loginu

Dienas Bizness Nr.17 (4877), 27.01.2015.

Darba likumā jau sen bijis nepieciešams, lai darba devēji varētu drošāk investēt darbinieku profesionālajā apmācībā un kvalifikācijas paaugstināšanā. «Citās ES dalībvalstīs jau sen ir šādas normas, kas noteiktos gadījumos aizsargā darba devēju investīcijas savos darbiniekos, un neļauj tiem bez tēriņu atmaksāšanas nekavējoties doties pie cita darba devēja,» tā M. Logins. Viņš gan vērš uzmanību uz to, ka noteiktais termiņš – divi gadi pēc apmācību beigām –, kuru laikā dzēšas darba devēja ieguldījumi, daudzos gadījumos (it īpaši – kad runa ir par apjomīgiem ieguldījumiem darbinieku apmācībā) ir pārāk īss. «Šī norma ir vērtējama vienīgi kā pirmais solis pareizajā virzienā uz kvalitatīva tiesiskā regulējuma izstrādi, jo šobrīd tā ir acīmredzami nepilnīga un prasās pēc steidzamiem grozījumiem. Tā, piemēram, šobrīd ir radīta absurda situācija, ka darbiniekam ir pienākums atlīdzināt apmācību izdevumus vienīgi tad, ja darbinieks pats izbeidz darba līgumu pēc savas iniciatīvas, taču šāds pienākums nav gadījumā, kad darba devējs labi apmācītu darbinieku atlaiž, jo tas nepilda uzticētos  darba pienākumus (nenāk uz darbu bez attaisnojoša iemesla) vai rupji pārkāpj darba līgumu vai darba kārtības noteikumus (piemēram, atrodas alkoholisko vai narkotisko vielu reibumā, izpauž konfidenciālu informāciju u.tml.),» norāda M. Logins. «Apmācīts darbinieks saprot, ka, pašam iesniedzot atlūgumu, lai ietu strādāt pie cita darba devēja, būs jāmaksā no savas kabatas, bet, neejot uz darbu vai kā citādi tīši pārkāpjot darba līgumu, var panākt, ka tiek viņš atlaists un tādējādi atbrīvots no kompensācijas samaksas pienākuma,» brīdina M. Logins. Viņaprāt, šāda bīstama iespēja rada nepieciešamību šo normu nekavējoties papildināt.

Pilns raksts pieejams šeit.