Vai ņemsim vērā Eiropas Savienības institūciju piedāvātās norādes?

• Latvia

• Public procurement

07-04-2016

Sagaidāms, ka turpmākais gads Latvijā būs aktīvu diskusiju laiks saistībā ar 2014. gada Eiropas Savienības (ES) publisko iepirkumu direktīvu ieviešanu. Finanšu ministrija ir sagatavojusi jauno normatīvo aktu sākotnējos projektus, taču ir skaidrs, ka pastāv virkne jautājumu, kuriem būs nepieciešams detalizētāks regulējums. Šajā sakarā ir lietderīgi ielūkoties atsevišķās Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Tiesas (EST) norādēs, lai apsvērtu jautājumus, par kuriem būtu nepieciešama plašāka diskusija.

Kādā no turpmākajiem žurnāla numuriem plānojam aplūkot citu ES dalībvalstu pirmo pieredzi saistībā ar šo ES direktīvu pārņemšanu. Savukārt šajā rakstā sīkāk aplūkosim Eiropas Savienības institūciju – Eiropas Komisijas un EST – sniegtās norādes, kas šo procesu var sekmēt.

Eiropas Komisijas sagatavotais “lakmusa papīrs”

Aizvadītā gada nogalē Eiropas Komisija ir publicējusi publisko iepirkumu efektivitātes rādītāju apkopojumu par 2014. gadu (Single Market Scoreboard. Public Procurement), kurā ES dalībvalstis ir savstarpēji salīdzinātas pēc rādītājiem, kuri atspoguļo to, cik lielā mērā pasūtītāji, veicot iepirkumus, iegūst augstāku ieguldījumam atbilstošu vērtību (value for money). Kā zināms, atbilstoši Publisko iepirkumu likumam viens no publiskā iepirkumu procedūru mērķiem ir nodrošināt valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu. Tāpēc minētais apkopojums ir izmantojams, lai izdarītu secinājumus, cik efektīvi valstij ir izdevies sasniegt šo izvirzīto mērķi.

Pilna publikācija latviešu valodā pieejama šeit.